Kamēr aizvien vairāk uzņēmumi fokusējas uz datu atbilstību, Vispārīgo fizisko personas datu aizsardzības regulu un īsteno datu pāratjaunošanas kampaņas, gribu atgriezties pie pavisam triviālas tēmas – cik daudzi no izsūtītajiem e-pastiem sasniedz Tavu adresātu un potenciālo klientu? Ikdienā redzu dažādus mārketinga e-pastus, kuru atvēršanas svārstās no 4% līdz pat 80%.
Pavisam vienkārši domājot – ir uzņēmums A, kura vēstījums no 1000 adresātiem sasniedz 40, kamēr uzņēmums B no 1000 adresātiem sasniedz 800 – šāda atšķirība un potenciāls, kas varētu tikt izmantots, ir būtiska jebkuram biznesam.
Galvenie faktori, kas ietekmē e-pasta atvēršanu:
1) Datu bāzes vecums un kvalitāte
2) Vieta un laiks, kādā e-pasts tiks piegādāts
3) E-pasta sūtītāja autoritāte
4) E-pasta nosaukums
Pateicoties GDPR, 1. faktors datu bāzes īpašniekiem nu būs rūpīgi jāizvērtē. Sākotnēji, sava datu bāze jāattīra no e-pasta adresēm, kuras ilgstoši nav ieinteresētas ziņu saņemšanā. Iespējams, ir e-pasta adreses, kuras nav atvērušas nevienu kampaņu pēdējā gada laikā. Ir iespējams šādai neaktīvu kontaktu daļai izveidot kādu īpašu kampaņu, lai maksimāli iesaistītu līdz šim neaktīvos klientus. Vēlāk jau dzēšot tos adresātus, kuri patiešām ir neaktīvi. Tas nodrošinās augtāku e-pasta atvēršanas procentu un pozitīvi ietekmēs e-pasta piegādi ilgtermiņā.
Tomēr, šoreiz vairāk vēlos pievērst uzmanību Faktoram Nr. 2 – VIETAI, kurā e-pasts tiks piegādāts. Un ar vietu, es nedomāju ģeogrāfisku lokāciju, bet e-pasta sadaļu, kurā nonāks e-pasts.
Ko darīt, lai e-pastu, kura sagatavošanai veltītas vairākas stundas, pasargātu no spama lamatām?
E-pasta piegādājamību ietekmē vairāki kritēriji, svarīgākais no tiem – domēna autoritāte, kuru var uzlabot vai tieši pretēji – graut, ar savu e-komercijas stratēģiju. Jāiegaumē, ka domēna autoritāte no e-pastu piegādes viedokļa būs nemainīga, pat tādā gadījumā, ja mainīsiet IP adresi. Tāpēc par domēna reputāciju jārūpējas laicīgi, ne velti digitālais mārketings šobrīd ir viens no svarīgākajiem reklāmas instrumentiem.
Patiesībā, tāda atbilžu kopuma uz jautājumu – ko darīt – nemaz nav. Drīzāk ir lietas, ko noteikti nedarīt:
– Nesūti e-pastus tiem, kas tos nevēlas saņemt;
– Nelieto linku saīsinātājus;
– Neiekļauj linku uz trešo personu mājaslapām, ja vien neesi pārliecināts par labu domēna reputāciju;
– Nepaslēp atteikšanās linku – padari to redzamu.
Interneta servisa provaideri (ISPs) nemanāmi, bet akurāti analizē dažādus signālus no e-pasta piegādes brīža, kas ietekmēs turpmāko e-pasta kampaņu rezultātus.
Faktori, kas atstās pozitīvu iespaidu uz ISP:
– E-pasts tiek atvērts vairākkārt;
– Tava e-pasta adrese tiek pievienota kontaktiem;
– E-pasts tiek pārsūtīts;
– E-pasts tiek arhivēts.
Kā to panākt? Te vari ļaut vaļu sava mārketinga iztēlei, bet veidi tik tiešām ir daudz un dažādi. Piemēram, nesūti informāciju par kārtējo akciju, kura notiks konkrētā periodā, bet piešķir adresātam īpašu privilēģiju – izmantot atlaidi vai īpašo piedāvājumu viņam vēlamā laikā kopā ar draugu. Par šīm un citām iespējām droši konsultējies ar savu BREGARDS menedžeri – ar prieku iesaistīsimies idejas tapšanā un realizācijā.